Mācību stundas muzejā.
3.maijā 10. un 11.klase dizaina un tehnoloģjas, mākslas un kultūras stundu ietvaros kopīgi devās mācību ekskursijā, lai, pēc čaklas mākslinieciskās pilnveidošanās gada garumā, uz mākslu paraudzītos no cita skatu punkta. Kā radošo galamērķi izvēlējāmies “Mākslas dienas Cēsīs 2022”.
Mūsu pirmais apskates objekts – Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Apskatījām izstādi “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. (18.-21.gs.)” Izstādē apbrīnojām filigrāni izdaiļoto porcelānu, iepazināmies ar dekolēšanas tehniku un skatījāmies video materiālu par dekolēšanas procesu un pamatprincipiem, kas jāņem vērā, lai rezultāts būtu izdevies. Viens no mūsu favorītiem bija pusdienu šķīvis ar ūdensrozēm, jo tas raisīja asociācijas ar Vecpiebalgu. Priecājāmies šajā izstādē atrast arī muzeju apvienības “Orisāre” šķīvi, kas piederējis brāļiem Kaudzītēm.
Izstāžu namā aplūkojām Imanta Vecozola gleznu izstādi ,,Ar citu skatu”. Pamanījām, ka Vecozola darbos dominē portreti un klusās dabas. Darbos bieži attēloti balti krāsoti galdi un krēsli. Pārsteidza mākslinieka prasme attēlot klusās dabas bez ārēja krāšņuma, bet tomēr tik pievilcīgas. Apbrīnojams, cik daudz līdzīgas gaišuma pakāpes priekšmeti grupēti vienā kompozīcijā. Neparasts bija kolāžas lietojums gleznās.
Izstāžu nama 2. stāvā apskatījām neparastas stikla skulptūras Martas Ģibietes autortehnikā izstādē “Ceļotājs un dārzs” un Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas izglītības programmas “Apģērbu dizains un Mēbeļu dizains” studentu darbu izstādi. Piedāvātajā ekspozīcijā skatāmi telpiski objekti, mēbeļu maketi, tehniskie zīmējumi, skices un gleznošanas darbi, šūto un adīto apģērbu paraugi.
Guvuši neizmērojamu mākslas baudījumu, nolēmām, ka jāpabaro ne tikai prāts un dvēsele, bet arī mūsu izsalkušie vēderi. Tāpēc kur nu kurais ieturējām gardas pusdienas. Pēc nelielas pastaigas pa pilsētu iegriezāmies Koncertzālē ,,Cēsis”. Koncertzāles mākslas galerijā raudzījāmies Vijas Zariņas personālizstādes brīnišķīgajās ainavās, sākumā likās, ka skatāmies uz lielformāta fotogrāfijām, nevis gleznām. Ar skolotājām secinājām, ka māksla jābauda no attāluma, jo pienākot tuvumā, zūd maģiskā realitātes sajūta.
Mākslas nogurdināti un piepildīti devāmies mājup. Atpakaļceļā mūsu kreatīvās skolotājas ieskicēja veicamos uzdevumus, kuros izstādēs redzētais būs jāliek lietā. Mēs nolēmām, ka vieglāk ir mākslu skatīt, nekā radīt.
Mīļš paldies skolotājām Ivetai Ērglei un Vitai Miķelsonei par ekskursijas organizēšanu, harmoniskas atmosfēras nodrošināšanu un neizsīkstošo pozitīvisma devu visas dienas garumā!
11.klases skolniece Rēzija Krieviņa
Peldēt apmācības nodarbības
Pavasarī, marta un aprīļa mēnesī, Vecpiebalgas vidusskolas 2.klases skolēniem notika peldēt apmācības nodarbības Priekuļu peldbaseinā “Rifs”.
Peldēšanas prasme pēc jaunās programmas ir iekļauta sporta un veselības mācību stundās. Pateicoties Cēsu novada pašvaldībai, arī mūsu skolas audzēkņiem bija iespēja pilnveidot prasmes peldēšanā. Nodarbībās piedalījās 2. un 3.klases skolēni, jo bija reizes, kad kāds skolēns netika vai bija saslimis. Sešās nodarbībās skolēni apguva daudzveidīgus elpošanas vingrinājumus ūdenī, slīdējumu, roku un kāju kustības ar palīglīdzekļiem un bez tiem. Lielu prieku sagādāja dažādu lēcienu apgūšanas prasme no baseina malas.
Paldies trenerei Dacei Grīnfeldei par interesantām, aizraujošām nodarbībām un labu sadarbību! Rudenī peldēšanas prieku izbaudīs nākošā mācību gada 2.klases skolēni.
Ērika Vilsona monoizrāde “Mana Magadana”
11.maijā Vecpiebalgas vidusskolā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros pie 7.-12 . klašu skolēniem viesojās Liepājas teātra aktieris un režisors Ēriks Vilsons ar monoizrādi “Mana Magadana”. Monoizrādes pamatā ir Ērika Vilsona bērnības atmiņas par deportācijām, viņa mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītie dzejoļi, kā arī dienasgrāmatas fragmenti par Ērika Vilsona 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar režisori Dzintru Geku un fondu “Sibīrijas bērni”.
Kā stāsta pats autors, izrāde ir veltījums viņa mammai, kura par iesaistīšanos pretpadomju grupā un mēģinājumu bēgt uz Zviedriju tika apcietināta 1945. gada augustā un 1946. gadā izsūtīta uz Sibīriju. Izrāde ir ne tikai stāsts par autora dzimšanas vietu Kolimas pilsētu Magadanu, viņa bērnību, atgriežoties no izsūtījuma, bet arī personisks skatījums uz Latvijas valsts veidošanās procesu.
Skolēni un pedagogi izsaka pateicību aktierim par lielisko sniegumu un doto iespēju ielūkoties vēstures līkločos!
Skolēnu atziņas un pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:
Adriāns (7. kl.): Kad aktieris izrādē stāstīja par savas mammas izsūtīšanu, mani pārņēma saviļņojums, jo es nevaru iedomāties, kā es justos, ja manu ģimeni aizvestu uz Sibīriju. Man izrādē ļoti patika mūzika, kas bija veltīta Magadanai. Visinteresantākais brīdis bija, kad bļodā iebēra ledus gabalus un aktieris tajos ielika kājas.
Kristians (7.kl.): Man ļoti patika izrāde. Aktieris izstāstīja savu stāstu tik emocionāli, ka dažas skolotājas no aizkustinājuma raudāja. Izrādes laikā arī es domāju par savu vecvecmāmiņu, jo arī viņa esot bijusi izsūtīta, bet viņa man par to nekad neizstāstīja, jo es viņai nepajautāju. Pēc izrādes noskatīšanās es gribētu viņai uzprasīt, bet šo iespēju vairs nekad neiegūšu…
Ralfs (7. kl.): Mani uzrunāja visi tie cilvēki, kuri meklēja savas dzimtās mājas svešumā. Es sapratu, ka tiem cilvēkiem rūp, kur viņi piedzimuši un uzauguši. Vēl man patika aktiera stāstījums par piedzimšanas akmeni, jo viņam likās, ka akmens augs lielāks kopā ar viņu.
Elīza (8. kl.): Izrādes motīvs par aktiera mammu bija ļoti interesants un aizkustinošs. Aizdomājos, cik ļoti mums ir paveicies, jo mums nav jāsatraucas par izsūtīšanu, aukstumu un badu. Bija interesanti vērot, kā aktieris atveido pagātnes notikumus, kravājot somu, kailām kājām stāvot bļodā ar ledus gabaliem un dejojot savas mīļākās dziesmas pavadījumā par Magadanu.
Līva (8.kl.): Izrāde likās interesanta un neparasta, tā atšķīrās no citām iepriekš redzētajām, jo aktieris emocionāli stāstīja par savu ģimenes locekļu piedzīvoto izsūtījumā. Man lika aizdomāties par tagad notiekošo, un manī viesās skumjas. Mani uzrunāja aktiera aicinājums, lai mēs, aizejot mājās, noliekam telefonus un aprunājamies ar saviem vecākiem un vecvecākiem.
Rolands (9.kl.): Pēc izrādes noskatīšanās sapratu, ka mums jābauda katrs brīdis kopā ar ģimeni, kas mums tiek atvēlēts. Vairāk laika jāvelta sarunām ar tuviniekiem, lai izzinātu ģimenes vēsturi. Jāciena viss, kas mums šobrīd tiek dots, jo agrāk daudziem klājās grūtāk, bija jāpiedzīvo izsūtījums, bads un aukstums.
Velta (9.kl.): Man patika aktiera stāstījums par to, kā viņš, atgriezies Magadanā, meklēja tur dzemdību namu, kurā bija piedzimis. Šī izrāde manī raisīja pārdomas par manu vecvecāku dzīvi, par kuru bija man reiz stāstījuši. Bija aizraujoši klausīties stāstījumu par cilvēku dzīvi, kāda tā bijusi senāk, kad mēs vēl nebijām piedzimuši. Man likās neparasti, ka Magadanā ziemā ir aukstums no 50 līdz 60 grādiem.
Viesturs (9.kl.): Pēc izrādes noskatīšanās sapratu, ka ir jāparunā ar vecākiem. Varbūt arī no viņiem varu uzzināt ko jaunu par sevi un savas dzimtas vēsturi. Vēl sapratu, ka esmu piedzimis salīdzinoši labos apstākļos un ka man ir cilvēktiesības un laimīga bērnība.
Marta A. (12.kl.): Monoizrāde bija interesanta, aizkustinoša un ar dziļu saturisku vēstījumu. Patika, kā aktieris, stāvot ar ledus gabaliem pildītā bļodā, ļāva mums iztēloties Magadanas skarbo klimatu. Izbaudīju skaistu mūziku, aktiera dziedātprasmi, patīkamo balss tembru un runas dotības. Šī izrāde mani pamudināja atkal parunāt ar omīti par viņas dzīvi izsūtījumā.
Marta L (12.kl.): Man ļoti patika aktiera emociju gamma, kura daudz labāk ļāva izprast stāstījumu. Aktiera priekšnesums radīja pārdomas par to, cik daudz sāpju ir pārcietusi latvju tauta. Aktiera vēstījums arī manī radīja plašu emociju gammu: skumjas, pat asaras, pārdomas un neviltotu smaidu. Visskaistākais un pārdomas raisošākais likās Ērika Vilsona aicinājums, aizejot mājās, nolikt telefonus un parunāties ar vecākiem un vecvecākiem, jo mums ir jāzina sava pagātne un tā jāsargā.
Raivo (12.kl.): Monoizrāde bija emocionāli piepildīta un piesaistoša. Aktiera profesionālā meistarība un talants ļāva izprast tā laika traģiskos notikumus un represīvā režīma ietekmi uz atsevišķu cilvēku un dzimtu likteņiem. Manī radās vēlme aprunāties ar saviem vecvecākiem par to, kādu ietekmi uz viņiem atstājis karš un okupācijas laiks.
Tikšanās ar K. Apalupu
6.maijā 9.-11.klašu skolēniem bija attālinātā tikšanās ar skolas absolventu Kārli Apalupu. Savos 25 dzīves gados paguvis absolvēt jau 4 augstākās mācību iestādes. Kā to visu izdarīt, dalījās ar mums savos padomos un atziņās.
Ceļš līdz augstiem panākumiem nav bijis viegls. Kārlis uzsver, ka var sasniegt mērķi, ja pats to vēlies.
Ja vēl nav skaidrības, ko darīt pēc vidusskolas beigšanas, uzdod sev trīs jautājumus:
- Ko tu vēlies dzīvē sasniegt?
- Kas tev patīk?
- Kas tev padodas?
Iespējams, ka tieši šie jautājumi palīdzēs pieņemt īsto lēmumu.
“Kā baltā svītra karogā!”
Kurš gan darīs mūsu zemīti tīrāku un skaistāku, ja ne mēs paši?
Mūsu “Mazputniņa” bērni var lepoties, ka ik pavasari Lielā talka ir arī pie mums, Vecpiebalgā: aicinām talkot vecākus pie bērnudārza, paši dodamies salasīt atkritumus tuvākajā apkārtnē, mudinām ģimenes būt aktīviem un darīt! Ja esi pats strādājis, sakopis, tad negribēsi postīt un būsi tiesīgs arī aizrādīt citam.
Kad viss rūpīgi uzposts, var svinēt svētkus. Bērni, saposušies svētku drānās, paši klāja galdus, paši noformēja un pārrunāja, ko un kāpēc svinam. Baltas domas Baltā galdauta svētkos: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā.
Prasme uzstāties ir ļoti vērtīga, jo tai nepieciešama liela drosme. Skatuves runas konkursā skatītāji ar aplausiem sveica daudzus drosmīgos: jaunākajam nepilni 3 gadi, bet vecākajiem jau 7. Pa vidu bērnu priekšnesumiem uzstājās arī audzītes un auklītes. Tas bija tik interesanti!
Lielākais vecāku prieks ir vesels, smaidīgs un apmierināts bērns. Darbošanās ar lego, sportošana un dejošana, dzejoļu skaitīšana un dziedāšana, aktivitātes rotaļlaukumā, dažnedažādie darbi grupiņās palīdz bērnam tādam būt. Gluži kā M.Cielēnas dzejolī “Mēs būsim tā, mēs būsim tā, kā baltā svītra karogā”.
Mīļš sveiciens Māmiņas dienā
Mātes diena jeb Māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, Latvijā tos svin otrajā maija svētdienā. Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas, arī vecmāmiņas.
Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Latvijā Mātes dienu sāka svinēt 1922. gadā. Sākumā šo dienu pārsvarā svinēja draudzes un biedrības. 1938. gadā prezidents Kārlis Ulmanis izteica priekšlikumu šo dienu dēvēt par Ģimenes dienu, jo katra ģimene sākas ar māmiņu. Padomju gados Mātes diena netika svinēta, bet tika aizstāta ar 8. marta svinībām. Līdz ar brīvo Latviju Mātes dienas skaistā tradīcija atgriezās.
Ģimene ir liela vērtība un pamatu pamats katra cilvēka un arī valsts attīstībā. Tādēļ mūsdienās svinam ne tikai Māmiņdienu, bet arī Starptautisko Ģimenes dienu, kas tiek atzīmēta 15. maijā.
Svarīgi apzināties, ka svētku diena, kad godināt māmiņu, ir lieliska un skaista tradīcija, kurā iesaistās visa ģimene.
Māmiņas var godināt un viņām pateikties ikreizi, kad viena tas Jums ienāk prātā – ar ziediem, ar buču, ar kopā pavadītu laiku. Pateicības vārdu par dzīvības došanu nekad nevar būt par daudz.
5.klases skolēni teātra mākslas stundās sagatavoja visām māmiņām mīļu apsveikumu.
Studenta kurpēs …
No 19. līdz 29. aprīlim Latvijas Universitātē notika pasākums ,,Studenta kurpēs”, kurā skolēniem bija dota iespēja “pielaikot studenta kurpes” – vienu dienu iejusties studenta “ādā”. Šo iespēju izmantoja arī divas 12. klases skolnieces – Signe un Marta.
26. aprīlī meitenēm bija iespēja apmeklēt lekcijas, piedalīties studiju procesā, iepazīt izvēlētās fakultātes ēkas, apskatīt studentu iecienītākās pusdienošanas vietas, kā arī uzzināt, kādas prasmes un zināšanas nepieciešamas studējot attiecīgajā studiju programmā.
Signe devās uz Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti ēnot pirmskolas pedagoģijas 1. kursa studentu Emanuelu. Kopā ar Emanuelu, citiem studentiem un ēnotājiem Signe piedalījās lekcijā, kurā studentiem bija jāatrāda mājasdarbs – pasākuma scenārijs, piemēram, Mūzikas dienai vai Lieldienām. Galvenais dienas uzdevums bija parādīt un izspēlēt šo svētku scenāriju. Kopā bija 4 dažādas grupas, 4 dažādi svētku svinēšanas priekšnesumi. Signei, studentiem un citiem ēnotājiem bija jāiejūtas bērnu lomā un jāpiedalās svētku aktivitātēs. Pēc aktīvās lekcijas Emanuels ēnotājiem izrādīja fakultātes telpas un atbildēja uz dažādiem jautājumiem.
Marta devās iepazīt Humanitāro zinātņu fakultāti, ēnojot baltu filoloģijas 1. kursa studenti Alisi. Tā kā filologi mācās attālināti, no rīta Marta lekcijas vēroja caur datora ekrānu. Lietuviešu valodas lekcijā, kopā ar pasniedzēju Edmundas no Lietuvas, Marta iemācījās lietuviski pastāstīt, kur dzīvo, cik viņai gadu un par ko vēlas kļūt. Lekcijā- Ievads teātra zinātnē- studenti tika iepazīstināti ar sociālpolitiskajiem procesiem un to atveidojumiem 21.gs. Latvijas teātrī. Diskusiju veidā tika apspriestas jaunākās teātra izrādes un to galvenā doma. Dienas otrajā pusē Marta devās iepazīt fakultātes telpas, kā arī apmeklēja studentu mīļāko franču beķereju.
Diena ,,studentu kurpēs” bija pozitīvām emocijām un jaunām zināšanām piepildīta. Signe un Marta iesaka ikvienam izmantot iespēju piedalīties šāda veida pasākumos un cer jau septembrī atgriezties Latvijas Universitātē kā studentes!
