Tikšanās ar K. Apalupu

6.maijā 9.-11.klašu skolēniem bija attālinātā tikšanās ar skolas absolventu Kārli Apalupu. Savos 25 dzīves gados paguvis absolvēt jau 4 augstākās mācību iestādes. Kā to visu izdarīt, dalījās ar mums savos padomos un atziņās.

Ceļš līdz augstiem panākumiem nav bijis viegls. Kārlis uzsver, ka var sasniegt mērķi, ja pats to vēlies.

Ja vēl nav skaidrības, ko darīt pēc vidusskolas beigšanas, uzdod sev trīs jautājumus:

  1. Ko tu vēlies dzīvē sasniegt?
  2. Kas tev patīk?
  3. Kas tev padodas?

Iespējams, ka tieši šie jautājumi palīdzēs pieņemt īsto lēmumu.

“Kā baltā svītra karogā!”

Kurš gan darīs mūsu zemīti tīrāku un skaistāku, ja ne mēs paši?
Mūsu “Mazputniņa” bērni var lepoties, ka ik pavasari Lielā talka ir arī pie mums, Vecpiebalgā: aicinām talkot vecākus pie bērnudārza, paši  dodamies salasīt atkritumus tuvākajā apkārtnē, mudinām ģimenes būt aktīviem un darīt! Ja esi pats strādājis, sakopis, tad negribēsi postīt un būsi tiesīgs arī aizrādīt citam.
Kad viss rūpīgi uzposts, var svinēt svētkus. Bērni, saposušies svētku drānās, paši klāja galdus, paši noformēja un pārrunāja, ko un kāpēc svinam. Baltas domas Baltā galdauta svētkos: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā.
Prasme uzstāties ir ļoti vērtīga, jo tai nepieciešama liela drosme. Skatuves runas konkursā skatītāji ar aplausiem sveica daudzus drosmīgos: jaunākajam nepilni 3 gadi, bet vecākajiem jau 7. Pa vidu bērnu priekšnesumiem  uzstājās arī audzītes un auklītes. Tas bija tik interesanti!
Lielākais vecāku prieks ir vesels, smaidīgs un apmierināts bērns. Darbošanās ar lego, sportošana un dejošana, dzejoļu skaitīšana un dziedāšana, aktivitātes rotaļlaukumā, dažnedažādie darbi grupiņās palīdz bērnam tādam būt. Gluži kā M.Cielēnas dzejolī “Mēs būsim tā, mēs būsim tā, kā baltā svītra karogā”.

Mīļš sveiciens Māmiņas dienā

Mātes diena jeb Māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, Latvijā tos svin otrajā maija svētdienā. Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas, arī vecmāmiņas.

Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.

Latvijā Mātes dienu sāka svinēt 1922. gadā. Sākumā šo dienu pārsvarā svinēja draudzes un biedrības. 1938. gadā prezidents Kārlis Ulmanis izteica priekšlikumu šo dienu dēvēt par Ģimenes dienu, jo katra ģimene sākas ar māmiņu. Padomju gados Mātes diena netika svinēta, bet tika aizstāta ar 8. marta svinībām. Līdz ar brīvo Latviju Mātes dienas skaistā tradīcija atgriezās.

Ģimene ir liela vērtība un pamatu pamats katra cilvēka un arī valsts attīstībā. Tādēļ mūsdienās svinam ne tikai Māmiņdienu, bet arī Starptautisko Ģimenes dienu, kas tiek atzīmēta 15. maijā.

Svarīgi apzināties, ka svētku diena, kad godināt māmiņu, ir lieliska un skaista tradīcija, kurā iesaistās visa ģimene.

Māmiņas var godināt un viņām pateikties ikreizi, kad viena tas Jums ienāk prātā – ar ziediem, ar buču, ar kopā pavadītu laiku. Pateicības vārdu par dzīvības došanu nekad nevar būt par daudz.

5.klases skolēni teātra mākslas stundās sagatavoja visām māmiņām mīļu apsveikumu.

Studenta kurpēs …

No 19. līdz 29. aprīlim Latvijas Universitātē notika pasākums ,,Studenta kurpēs”, kurā skolēniem bija dota iespēja “pielaikot studenta kurpes” –  vienu dienu iejusties studenta “ādā”. Šo iespēju izmantoja arī divas 12. klases skolnieces – Signe un Marta.

26. aprīlī meitenēm bija iespēja apmeklēt lekcijas, piedalīties studiju procesā, iepazīt izvēlētās fakultātes ēkas, apskatīt studentu iecienītākās pusdienošanas vietas, kā arī uzzināt, kādas prasmes un zināšanas nepieciešamas studējot attiecīgajā studiju programmā.

Signe devās uz Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti ēnot pirmskolas pedagoģijas 1. kursa studentu Emanuelu. Kopā ar Emanuelu, citiem studentiem un ēnotājiem Signe piedalījās lekcijā, kurā studentiem bija jāatrāda mājasdarbs – pasākuma scenārijs, piemēram, Mūzikas dienai vai Lieldienām. Galvenais dienas uzdevums bija parādīt un izspēlēt šo svētku scenāriju. Kopā bija 4 dažādas grupas, 4 dažādi svētku svinēšanas priekšnesumi. Signei, studentiem un citiem ēnotājiem bija jāiejūtas bērnu lomā un jāpiedalās svētku aktivitātēs. Pēc aktīvās lekcijas Emanuels ēnotājiem izrādīja fakultātes telpas un atbildēja uz dažādiem jautājumiem.

Marta devās iepazīt Humanitāro zinātņu fakultāti, ēnojot baltu filoloģijas 1. kursa studenti Alisi. Tā kā filologi mācās attālināti, no rīta Marta lekcijas vēroja caur datora ekrānu. Lietuviešu valodas lekcijā, kopā ar pasniedzēju Edmundas no Lietuvas, Marta iemācījās lietuviski pastāstīt, kur dzīvo, cik viņai gadu un par ko vēlas kļūt. Lekcijā- Ievads teātra zinātnē- studenti tika iepazīstināti ar sociālpolitiskajiem procesiem un to atveidojumiem 21.gs. Latvijas teātrī. Diskusiju veidā tika apspriestas jaunākās teātra izrādes un to galvenā doma. Dienas otrajā pusē Marta devās iepazīt fakultātes telpas, kā arī apmeklēja studentu mīļāko franču beķereju.

Diena ,,studentu kurpēs” bija pozitīvām emocijām un jaunām zināšanām piepildīta. Signe un Marta  iesaka ikvienam izmantot iespēju piedalīties šāda veida pasākumos un cer jau septembrī atgriezties Latvijas Universitātē kā studentes!

 

Valsts aizsardzības mācības aktivitātes Alauksta krastā

30.aprīlī 10.klases un 11.klases skolēni devās uz Alauksta ezeru veikt praktiskus uzdevumus, lai nostiprinātu Valsts aizsardzības mācības (VAM) stundās gūtās zināšanas.

Vispirms tika pārbaudītas mūsu orientēšanās prasmes – debess pušu noteikšana, kompasa izmantošana, kartes lasīšana, izmantojot norādīto mērogu un apzīmējumus. Nonākuši galamērķī, saņēmām pirmo uzdevumu, proti, uzcelt telti, ar ko, spītējot vējam, mēs tikām galā dikti veikli. Nākamais uzdevums gan radīja izbrīnu – kā gan no plēves iespējams izveidot pajumti? Taču, ieklausoties skolotājas padomos un izmantojot pieejamos dabas materiālus, sadalījām pienākumus, un drīz vien nojumes konstrukcija bija uzcelta. Relaksējošo viļņu pavadībā atkārtojām, kā siet dažāda veida mezglus. Trenējot savu acumēru un koordināciju, spēlējām spēli ,,Met zābakā” (ar tenisa bumbiņām no 10 m attāluma jātrāpa zābakā). Spēlētājiem ar vislielāko trāpījumu skaitu tika skolotājas saldā balva. Aktivitāšu noslēgumā iekurinājām ugunskuru, cepām desiņas un sildījāmies. Pusdienojot pārrunājām paveikto un raudzījāmies uz graciozi peldošajiem gulbjiem. Prom ejot, skolotājas mudināti, iesaistījāmies akcijā ,,Lielā talka” – savācām krasta apkārtnē esošos atkritumus.

Tā nu, saules apgaroti un vēja izšūpoti, noslēdzām aprīli un smēlāmies iedvesmu piedzīvojumu pilnajam maijam! Sakām lielu paldies VAM skolotājai Laimai Klaužai par nodarbības organizēšanu, praktiskajām zināšanām un interesantajām aktivitātēm!

11.klases skolniece Rēzija Krieviņa

Olimpiskais mēnesis

Šogad aprīlis arī mūsu skolā tika atzīmēts kā Olimpiskais mēnesis. Skolēni visa mēneša garumā piedalījās sportiskās aktivitātēs. Mazākie klašu skolēni pārliecinājās par savām prasmēm ātri skriet spēlējot spēli ‘‘Mednieks un pīles’’, kā arī 7.aprīlī parādīja savus spēkus Tautas bumbas sacensībās. Taču 7.-12. klašu skolēniem bija iespēja izmēģināt savus spēkus un prasmi sadarboties Florbola sacensībās 5. un 12.aprīlī. 22.aprīlī visi skolēni kopā ar skolotājiem piedalījās rīta vingrošanā. Pēdējajā aprīļa nedēļā skolēni devās ‘’Olimpiskā mēneša Cilpo’’ aktivitātēs – pastaigājoties un atbildot uz jautājumiem par ilgtspējīgām izvēlēm, sportu un Olimpisko kustību.

Florbola sacensību rezultātiː
1.vieta – 12.klase
2.vieta – 9.klase
3.vieta – 10./11.klase
4.vieta – 8.klase
5.vieta – 7.klase

Tautas bumbas sacensību rezultātiː
1.vieta – 5.klase
2.vieta – 6.klase
3.vieta – 4.klase
4.vieta – 3.klase

Olimpiāžu diena sākumskolā

29.aprīli 1.-.3. klašu skolēni piedalījās skolas kombinētajā olimpiādē. Divas mācību stundas visi skolēni čakli strādāja, veicot uzdevumus latviešu valodā, matemātikā, dabaszinībās un sociālajās zinībās.  Lai labi veiktu uzdevumus, pati svarīgākā prasme- lasītprasme, kura regulāri jāturpina pilnveidot ikdienas darbā. Sākumskolas skolotājas laboja darbus, saskaitīja punktus.

Labāk veicies:

1.vieta   1.klasē: Beātei Mozuļčikai

2.klasē: Paulai Kļaviņai

3.klasē: Martinam Bogdanovam

2.vieta  1.klasē: Emīlijai Vanterei

2.klasē: Jānim Bērziņam

3.klasē: Samantai Gorovenko

3.vieta  1.klasē: Annai Dandenai

2.klasē: Emīlijai Poikānei

3.klasē: Paulam Putniņam un Patrikam Zārdiņam

Atzinības:

1.klasē: Aušrai Sasnauskaitei,  Markusam Veinbergam, Katrīnai Ozolai

2.klasē: Luīzei Spalviņai, Rūdolfam Brīvībam, Katrīnai Krūmiņai

3.klasē: Kristapam Klodžam, Markusam Gorbatko, Druvim Danielam Kļavam – Kļaviņam

 

Valsts konkurss “Mākslas izstāde”

LNKC izsludinātais valsts konkurss par tēmu “Mākslas izstāde” profesionālās ievirzes 3.-5.klases audzēkņus aicināja iejusties kuratora lomā, fantazēt un radoši izpausties. Lai rosinātu jaunos māksliniekus lūkoties plašāk, izvēlēties izstādes veidošanā nozīmīgas tēmas un veicinātu piederības sajūtu Latvijai, Cēsu novadam un Vecpiebalgai, tika aktualizēts Latvijas Kultūras kanons- izcilākais un ievērojamākais mākslas darbu un kultūras vērtību kopums. Tas bija grūts un sarežģīts uzdevums, bet rezultāts sniedza gandarījumu ikvienam. Tapa 12 individuāli izstāžu koncepcijas darbi -A2 planšetes kolāžas tehnikā, kas atsedz ideju, tēmas nozīmīgumu, iedvesmas avotu, atspoguļo izstādes norises vietu un mērķauditoriju. Vecpiebalgas vidusskolas 2.stāva gaitenī var aplūkot darbu izstādi.

Uz konkursa II kārtu tika izvirzīti 3 jaunākās grupas darbi: Reina Ērgle – “Lellītes”, Madara Asare -“Paskaties zvaigznēs” un Annijas Bambes izstrādātais darbs “Gaišākā nakts”. Darbus vērtēja Inga Šteimane (Mākslas stacija DUBULTI) un Ieva Putniņa (PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola Jāņa Rozentāla mākslas skola). Prieks par komisijas sniegot novērtējumu, meitenes saņēma aprakstošus vērtējumus trīs kritērijos: Izstādes koncepcijas izveide, izstādes mākslinieciskā iecere un grafiskais noformējums. Madaras Asares veidotā planšete aizceļoja uz Salacgrīvas mūzikas un mākslas skolu, kur notiks valsts konkursa darbu izstāde.

Pavasara talka Saulrietos

28.aprīlī 8. klase kopā ar audzinātāju devās uz K. Skalbes muzeju “Saulrieti”, kur kasīja lapas un salasīja sausos zarus. Pēc teritorijas sakopšanas muzeja vadītā Ilona Muižniece izrādīja skolēniem muzeja telpas un iepazīstināja ar dzejnieka un pasaku meistara personību.

ĶENGURS-2022

ĶENGURS-2022- tas ir starptautisks matemātikas konkurss. Konkursu rīkoja visās skolās vienā dienā, šogad – 24. martā. Katram konkursa dalībniekam tiek izsniegti uzdevumi, atbilstoši viņa vecuma grupai. Atbildes skolēni atzīmēja uzdevumu lapās, taču drīkst izmantot arī atbilžu veidlapas un melnraksta lapas. No brīža, kad skolēni saņēmuši uzdevumus, sākās konkursa laiks: 1 stunda 15 minūtes. Uzreiz pēc konkursa laika beigšanās, skolas organizators savāca darbus (vai atbilžu veidlapas) un līdz 1.aprīlim ievadīja vietnē kengurs.lv . Nu esam tikuši pie rezultātiem. Šogad konkursā Latvijā [iedalījās 14653 skolēni, mūsu skolā 33. Katram no dalībniekiem bija iespēja sajust prieku no intelektuālās piepūles un no pirmajām, kaut arī mazām, uzvarām un atklājumiem.