Bērni aug dārziņā!

Vai piekrītiet, ka lielāko sparu dzīvei dod sajūsma, neviltots izbrīns vai prieks bērnu acīs, jo tas ir tik patiess?! Sajūsma, ieraugot peldbaseinu un milzīgu bumbiņu baseinu Madonā. Izbrīns, pētot izcilus lego darbus. Prieks, kad izdodas labi paveikt uzdoto, piemēram, pašam izliet sveci. Ja redzam šīs brīnišķīgās bērnu reakcijas, zinām, ka jāturpina iesāktais: jābrauc mācīties peldēt uz baseinu, jāturpina svinēt Lego svētki, jāpiedalās etwinning projektos, jāmācās kopā ar Džimbu par drošību attiecībās, jāzīmē, jāpēta, jāsporto, vienvārdsakot: jāaug lieliem, zinošiem cilvēkiem ar labu sirdi!

No sirds uz sirdi!

Lai kā censtos, nevaram nedomāt par notikumiem pasaulē. Nedrīkstam nedomāt, jo te, bērnudārzā, aug nākotnes cilvēki, kuri mācās no mums, no mūsu parauga. Skatās un domā. Dara un domā. Izmēģina un domā. Runā un domā. Vēlāk, kad paaugās, jau otrādi: domā un tad runā. Kritiski domā. Jūt, līdzi jūt, ar sirdi jūt. Mācās nedarīt otram to, kas pašam nepatīk. Tā ir jābūt pasaulē!
Mazputniņi šoziem tik čakli sportojuši un slēpojuši, ka daži pat saņēmās un piedzīvoja savas pirmās sacensības pie Alauksta ezera. Gaisā jūt pavasari, tāpēc jau notiek pirmie sēšanas un stādīšanas darbi,  vēl gan uz palodzēm, protams! Savukārt pūčulēni devās ekspedīcijā, pētot līdzīgo un atšķirīgo diviem no pasaules brīnumiem ar tepat, Vecpiebalgā, esošām celtnēm. Padomā, kas līdzīgs un kas atšķirīgs Artemīdas templim ar mūsu baznīcu vai Halikarnāsas mauzolejam ar seno Vecpiebalgas kapliču? Katram savi darbi darāmi: radīt no lego un klučiem savus pasaules brīnumus, likt burtus kopā un brīnīties, kas no tiem sanācis, jaukt krāsas un meklēt tādas pašas dabā, skaitīt vārnas debesīs un ciparus pie sienas. Tas viss ir nozīmīgi. Tam visam ir jēga, ja vien tas iet no sirds un uz sirdi!

“Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli…”

“Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli…” Šis noteikti ir bērnudārza februāra moto, jo, jūtot līdzi visiem Latvijas sportistiem ziemas olimpiskajās spēlēs tālajā Ķīnā, šeit pat uzrīkojām savas, “Mazputniņa”olimpiskās spēles: ar atklāšanu, svinīgu gājienu, lāpas aizdegšanu, karoga pacelšanu, ar noslēgumu, kurā priecājāmies par ragavu parādi un vecāku izdomu, radot arī medaļas no ledus, ar uzdevumiem, kuros kārtīgi izkustēties un izpriecāties. Bērni divu olimpisko nedēļu laikā uzzināja daudz jauna: par olimpiskajiem apļiem, par talismaniem, par medaļām. Lielākajiem pat notika treniņš ar biatlona treneri Aiju un Tomu Praulīšiem! “Dzenīša skolas” bērni ar sajūsmu skatījās, kā no Gaiziņkalna uz slēpēm traucas audzīte Mārīte. Lai rastos priekšstats par dažādiem sporta veidiem, sanesām apskatīšanai, aptaustīšanai, uzmērīšanai dažādu sporta veidu inventāru: snovborda dēli un ķiveri ar brillēm, kuras īpaši patika bērniem. Arī smagos slaloma zābakus ar slēpēm un nūjām, lai salīdzinātu ar vieglajām distanču slēpēm! Kur nu bez hokeja nūjas un slidām! Savukārt, pūcītes, turpinot iesaistīties etwinning projektā par 7 pasaules brīnumiem, devās ekskursijā pa tuvākajām pilīm un muižām: uz Inešiem, Taureni un Dzērbeni, lai uzzinātu par Balto dāmu un Cimdu Jetti Dzērbenes pilī, priecātos par skaisto Nēķina muižu un apskrietu ap Vecpiebalgas muižu, izpētītu arhitektu zīmētu tās plānu, meklētu Bingo lapā nofotografētos muižu attēlu fragmentus dabā. Tā pa kripatiņai vien tiek būvētas bērna zināšanas par daudzām un svarīgām lietām.

“Mazputniņa” Ziemas olimpisko spēļu atklāšana

Lai tik snieg!

Sniegs un putenis var apbēdināt ceļa tīrītājus, sabiedēt pieaugušos, bet bērnus gan nē! Tas dod tik daudz pamata priekam, interesantām aktivitātēm un aizraujošiem uzdevumiem! Kad degungals un vaigi sārti no āra aktivitātēm, var turpināt darīt varenas lietas siltā un jaukā dārziņā: kopā ar skudru Urdu gatavot pašiem savu papīru, kopā ar skolotāju Ansi likt lego brīnumus, ar Džimbu uzzināt par drošību attiecībās ar cilvēkiem, ar mākslas skolas skolotāju Ivetu apskatīt izstādi, zīmēt, līmēt, runāt, prātot kopā ar grupas audzītēm un auklītēm.
Ir īpašas dienas kalendārā, kuras ik gadu noteikti pieminam, jo audzējam bērnos ne vien garīgo inteliģenci, bet arī emocionālo. Tāds bija 20.janvāra rīts, kad pie bērnudārza dega īpašs ugunskurs, skanēja īpašas dziesmas, godinot tos, kuri drosmīgi stāvēja par Latviju barikādēs pirms 31 gada.

 

 

“Kā gadu sāksi…”

Pastāv uzskats, ka ticējumi veidojušies, lai tie palīdzētu cilvēkiem labāk dzīvot. Piemēram, ticējums nenomest apavus, lai velns ar tiem nestaigātu, vai Jaungada rītā nebārties, lai nav visu gadu jābaras. Tāpēc, cienot un ieklausoties senatnes gudrībās, bērnudārzā ņēmām vērā ticējumu: “Kā gadu iesāksi, tā turpināsi”, ar sparu metoties darīt interesantas un aizraujošas lietas. “Pūces skolas” bērni eTWinning projekta ietvaros turpina iepazīt 7 pasaules brīnumus. Cīrulīši spēlē teātri, gan pārģērbjoties, gan izmēģinot roku lelles. Dzenīši izzina gadalaikus. Zīlītes un mazie zvirbulēni plēš, lipina un būvē. Pāri visam ziemas prieki: velties, rāpot, slēpot, pikoties un priecāties par balto pasauli!

Sveicam Ziemassvētkos!

Ziemassvētki klāt!

Kā gaidījām Ziemassvētkus? Darot lielus un mazus darbus, pošot un rotājot bērnudārzu, gatavojot apsveikumus saviem tuviniekiem, kā arī cilvēkiem, kuri strādā, lai mums visiem būtu labi, tas ir, pašvaldības un skolas darbiniekiem, doktorātam, bibliotēkas, pasta un muzeja darbiniekiem. Ar vecāku atbalstu gādājām dāvanas “Drosmes kastei”, kuru nogādājām Vecpiebalgas doktorātā un Cēsu klīnikā. Bērni mācījās dzejoļus, dziesmas un dejas, bet audzītes un auklītes gatavoja īpašu pārsteigumu bērniem: izrādi par piparkūku vīriņu. Pirms lielās svētku izrādes bija iespēja noskatīties arī leļļu teātra izrādi par Kraukšķīti. Ik pirmdienu, aizdedzot Adventa sveces, pārrunājām, kā veicies, kā gatavojamies, neaizmirsām atgādināt viens otram, ka katrā grupā ir Ziemassvētku bluķis, uz kura pasēdēt dusmu vai bēdu brīdī, kurā ierunāt neveiksmes un ķildas. 20.decembra rītā 3 reizes vilkām bluķus ap bērnudārzu, tad sadedzinājām, pētot, kādām liesmām tad sadeg viss nejaukais, izplēnot gaisā ar cerību, ka turpmāk būs labāk. Svētku prieks 21.decembra pēcpusdienā bija liels un neviltots, jo tik patiesi par visu prot priecāties tikai bērni! “Sažņaugtā plaukstā dāvanu neieliksi! Caur aizvērtām durvīm svētība neienāks!” teicis Krists Kalniņš. Sniedzam dāvanas un ar pateicību tās saņemam, lai mums ikkatram izdodas atvērt sirdi Ziemassvētku priekam!

Svētku gaidīšanas laiks

Decembris šogad atnācis īsti ziemīgs, tāpēc jau esam atklājuši gan slēpošanas sezonu, gan paspējām zibakcijā sanest sniega kalnu, lai var lustīgi šļūkt uz dibeniem. Protams, bērni turpina apgūt visdažādākās gudrības, izmantojot visu, kas apkārt: arī sniegu un ledu, audzīšu sagatavotos materiālus, arī lego un Montesori materiālus. Lepojamies ar lego skolotāja Anša panākumu, uzvarot Latvijas Lego biedrības rīkotajā konkursā “Latvijas patrioti”. Bērniem ir no kā mācīties!
Reizēm ir tā, ka tieši svētku gaidīšanas laiks ir pats skaistākais, jo ir tik daudz svarīgu lietu, kuras jāpaveic, lai svētki izdotos! Jā, vēl zināms, ka bērni dzīvo no vieniem svētkiem līdz nākamajiem, tas ir, plāno, gatavojas, svin, pārrunā, tad atkal plāno, gatavojas un svin. Mums, pieaugušajiem, jāpalīdz, jāvirza, jāuzrauga, tad viss izdodas. Turpinām tradīciju, organizēt labdarības akcijas, lai mācītu bērniem ne tikai gaidīt dāvanas, bet arī pašiem dāvināt. Šogad nesam dāvanas “Drosmes kastei”, kura ceļos tepat uz Vecpiebalgas doktorātu un arī uz Cēsu klīniku. Vēl viena skaista tradīcija ir bluķa vilkšana. Katra grupiņa saņēma savu bluķīti, aizdedzot 1.Adventa sveci. Sarunājām, ka šis bluķītis stāvēs grupā, lai tad, ja gadās kāda sāpe, kāda nepatikšana, dusma, var to ierunāt, pasēdēt, pārdomāt, lai 20.decembrī vilktu apkārt bērnudārzam trejas reizes, tad sadedzinot, lai pazūd un izplēn viss, kas slikts un bēdīgs. Gaidām un gatavojamies!

“Lai mums izdodas bērni! Bērni, kas grib un var!”

Novembris par spīti uzmācīgajam lietum, vēja auriem un tumsai, ir svētku mēnesis! Kopā tos piedzīvojām, ceļot karogu, dziedot himnu, sveicot mūsu “Gada pirmsskolas darbinieku” Dainu Spilvu, skatoties koncertu, arī klājot galdu un gatavojot svētku kūku. Jau daudz zināms par savu Tēvzemi, bet tik daudz vēl jāiemācās! To bērni secināja pildot dažādus uzdevumus par Latviju. Savukārt, lego skolotājs Ansis kā dāvanu visiem bija “uzbūris “Latviju no lego! Mums kopā jādara viss, lai būtu, kā teicis Imants Ziedonis: “Lai mums izdodas bērni! Bērni, kas grib un var!”