Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) aizsākās 1985. gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas. To mērķis ir sekmēt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību, radīt lepnumu par savu valstu materiālo kultūru, padarīt to vairāk pieejamu. Šobrīd EKMD norisinās nu jau 50 valstīs, pulcējot 20 miljonus apmeklētāju. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats un organizēti kultūras pasākumi, lai izceltu vietējās tradīcijas, arhitektūru un mākslas darbus. Kultūras mantojums palīdz apvienot eiropiešus neatkarīgi no viņu kultūras tradīcijām, valodas vai reliģiskās pārliecības. Latvija EKMD piedalās jau kopš 1995. gada, un pasākums katru gadu raisa arvien lielāku sabiedrības interesi. Nu jau otro gadu lielu uzmanību pašmāju objektiem veicina arī pandēmijas situācija, kas liek īpaši novērtēt savas valsts materiālo mantojumu – atklājam Latviju no jauna! Būtiski, ka pasākuma laikā ir pieejami arī tādi objekti, kas citādi ir apmeklētājiem slēgti.

17.septembrī 8. un 10. klases skolēni Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros devās uz Silakrogu, kur notika neparasta ģeogrāfijas stunda. Šo stundu vadīja Silakroga saimnieks Valdis Peļņa un daudz interesanta skolēniem pastāstīja gan par pašu krogus ēku, gan par lauku ceļu, kas ved gar to. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas transporta attīstībai, tāpēc tas nav iedomājams bez ceļiem. Skolēniem bija interesanti uzzināt, ka no 1939. gada pa šo nelielo lauku ceļu kursēja satiksmes autobuss, kamēr nebija izbūvēts pašreizējais ceļš. Silakroga tuvākās apkārtnes ēkas un ceļu varēja aplūkot dažādu laiku fotogrāfijās, gan izstaigāt un izjust dabā.

Ieejot 86 metrus garā Silakroga iekštelpās, bija iespēja iztēloties, kā jutās zirgi plašajā stadulā un slātavieši ar čangaliešiem varīja jēra zupu manteļskurstenī iekārtā katlā.

17.un 18. gadsimta lauku krogi pārsvarā bija koka celtnes, taču 19. gadsimta otrajā pusē – mūra. Pie šādām būvēm pieder arī Silakrogs, kurš celts 1853. gadā un atrodas vecā Rīgas–Alūksnes un Cēsu–Vecpiebalgas ceļu krustojumā netālu no brāļu Kaudzīšu dzimtajām mājām “Mādari”. Silakrogs ir iespaidīgi gara laukakmeņu mūra ēka, segta ar stāvu divslīpju jumtu, kura gali daļēji nošļaupti. Fasāžu arhitektūra ir samērā vienkārša – atbilstoša ēkas funkcijai. Jumta dzega veidota no profilētiem sarkanajiem ķieģeļiem; tāds pats materiāls izmantots ailu pārsedzēm. Ēkas vidusdaļā atradās kroga telpas ar milzīgu apvalkdūmeni centrā. Vecpiebalgas pusē izvietojās zemnieku stadula, pretējā pusē – tā dēvētā kungu stadula. Krogs līdz mūsdienām saglabājis vēsturisko plānojumu, kas ir viens no izplatītākajiem vēsturisko krogu tipiem Vidzemē. Ēka joprojām ir būtiska apkārtējās ainavas sastāvdaļa, kas arī laika gaitā nav būtiski mainījusies.

Silakrogs ir liecība transporta attīstībai 19. gadsimtā, jo kopš Livonijas laikiem atradās stratēģiski svarīgu lielceļu krustojumā. Tajā, tāpat kā citos krogos, norisinājās ne tikai degvīna un alus dzeršana – krogs bija arī sabiedriska celtne laukos, kurā tika pārrunāti ikdienišķi notikumi, svinēti svētki, norisinājās sapulces. Krogā no tālākiem ceļiniekiem varēja uzzināt jaunākos notikumus tuvā un tālākā apkārtnē.

4.oktobrī  Vecpiebalgas vidusskolas 6.klase un 7.klase dosies iniciatīvas ”Latvijas skolas soma” mācību ekskursijā. Apmeklēs Līgatni, kur iepazīsies ar izzinošu programmu “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums.” Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar Līgatnes papīrfabriku un tās vēsturi, bet noslēgumā izspēlēs orientēšanās spēli “Papīrfabrikas ciemata noslēpumi”.

Saulainā rudens dienā mēs, 6. un daļa 7.klases skolēni un skolotāja Vizbulīte Kalniņa, devāmies jaukā piedzīvojumā – meža ekspedīcijā uz Tērveti, A. Brigaderes Sprīdīša zemi. Pateicoties AS ,,Latvijas Valsts meži”, mums tika dota iespēja izzināt meža bagātību un daudzveidību, piedaloties meža ekspedīcijā.

Pasākuma vietā mūs sagaidīja Latvijas valsts mežu darbiniece Inese, kura mūs iepazīstināja ar meža ekspedīcijas norisi, izsniedza katram rakstāmpiederumus un darba burtnīcu, kur visa pasākuma laikā vajadzēja atzīmēt savus pētījumus, rezultātus, kā arī novēlēja veiksmi un izturību 10 staciju padarāmajos darbos.

Apmeklējot desmit stacijas, mēs iepazinām meža zinātni. Apguvām, kā novērtēt koka īpašības, kā noteikt augsnes skābumu, kā saskaitīt kokus parauglaukumā un aprēķināt koksnes daudzumu vienā hektārā. Uzzinājām arī to, kā jākopj jaunaudzes, kā pareizi jāretina mežs,  atklājām koksnes produktus, guvām zināšanas par to, kas kaitē mežam un negatīvi ietekmē to veselību. Interesanti bija pašiem nomērīt koka augstumu un noteikt tā vecumu.  Izrādās, ka, lai izmērītu koka garumu, pietiek tik ar diviem zariņiem un jāzina pēdas izmērs centimetros.

Ekspedīcijas pēdējā pieturā bez naglām,  izmantojot vien koka dēļus, veidojām pēc Leonardo da Vinči shēmas pašnesošo tiltu un pārbaudījām, vai pār to var arī pāriet. Izdevās pāriet visiem! Tā nemanot pagāja 2,5stundas  mežā.

Mums  bija izdevība iepazīt ar mežsaimniecību saistīto profesiju daudzveidību- plānotāji, mežkopji, meža infrastruktūras speciālisti, reģionu vadītāji un citi speciālisti.

Ekskursiju turpinājām  LVM dabas parkā Tērvete, izstaigājot un apskatot  Pasaku mežā koka skulptūras Meža Ķēniņš, ķēniņa galmu, sargu un citus. Raganas silā, dzīvo sila ļaudis – sikspārņi, zirnekļi, vells un pati Sila raganiņa. Bet visinteresantāk bija izstaigāt Rūķu ciematu ar maziem koka namiņiem un tematiskām sētām, rūķu pilsētu Čiekuri ar košajiem namiem un bruģētajām ielām, uzkāpt dižajā Koka skatu tornī.  Satikties Sprīdīti un Lutausi, Sakārnīti, Anneli un draudzenēm. Izšūpoties un izložņāt Atrakciju laukumā.

Ekskursija bija ļoti interesanta un izzinoša.